Priežu darva un darvas krāsas – tradicionāls koksnes aizsardzības līdzeklis

Starp dažādiem koksnes aizsardzības līdzekļiem tikai daži var lepoties ar tik ilgu un pārliecinošu vēsturi kā priežu darva. To apliecina daudzās koka ēkas un būves Skandināvijā un Baltijā ar vairāk kā 100 gadus vēsturi, kas joprojām lieliski saglabājušās līdz pat mūsdienām.

Šajā rakstā apskatīsim, kas īsti ir priežu darva, kā tā aizsargā koksni un kādos gadījumos tās izmantošana ir vispiemērotākā.

Koksnes aizsardzības līdzeklis ar gadsimtiem senu vēsturi

Zviedrijas un Norvēģijas piekrastēs joprojām sastopamas koka baznīcas, laivu novietnes un dzīvojamās ēkas, kuru vecums pārsniedz simts gadus, bet dažas ir pat vairākus gadsimtus senas. Daudzas no tām visu savu mūžu aizsargātas tikai ar priežu darvu, atkārtoti pārklājot virsmu ik pēc 10–20 gadiem.

Līdzīgas tradīcijas ir arī Baltijas valstīs. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā valda līdzīgi klimatiskie apstākļi – mitri rudeņi, aukstas ziemas un koksne, kas nepārtraukti izplešas un saraujas temperatūras un mitruma ietekmē. Darva kā koksnes aizsardzības līdzeklis bija plaši izmantots ilgi pirms sintētisko pārklājumu parādīšanās.

Kas īsti ir priežu darva?

Priežu darvu iegūst, lēni karsējot sveķiem bagātu priedes koksni – visbiežāk celmus un saknes – ierobežotā skābekļa daudzumā. Karstuma ietekmē no koksnes izdalās tās dabiskie sveķi un eļļas, veidojot biezu, tumšu šķidrumu.

Rezultātā tiek iegūta priežu darva, produkts bez sintētiskiem šķīdinātājiem, bez mākslīgiem biocīdiem. Faktiski tā ir paša koka dabiskā aizsardzības sistēma.

Tas izskaidro arī darvas īpašības. Dzīva priede aizsargā bojātās vietas ar sveķiem, neļaujot tajās iekļūt ūdenim un trupi izraisošiem organismiem. Priežu darva šo pašu aizsardzību nodrošina žogiem, fasādēm, jumtiem un citām koka konstrukcijām.

Kā priežu darva aizsargā koksni?

Lielākā daļa mūsdienu koksnes pārklājumu veido plēvi uz virsmas. Priežu darva darbojas savādāk – tā dziļi iesūcas koksnē un aizsargā koksni no iekšpuses pret mitrumu, trupi, pelējumu un kaitēkļiem.

Mitrums

Mitrums ir gandrīz visu koksnes problēmu pamatcēlonis. Uzsūcot ūdeni, koksne uzbriest, bet izžūstot saraujas. Atkārtojoties gadiem ilgi, šis cikls izraisa deformācijas, plaisas un galu galā arī trupi.

Priežu darvā esošās sveķskābes un taukskābes dabiski atgrūž ūdeni, samazinot tā uzsūkšanos koksnes šķiedrās. Taču svarīgākais ir tas, ka darvas pārklājums neveido hermētiski noslēgtu “plēvi”. Tā joprojām ļauj mitrumam iztvaikot no iekšpuses.

Koksne turpina “elpot”. Savukārt mūsdienu pārklājumi bieži vien neļauj mitrumam izkļūt no koksnes porām, radot ideālus apstākļus trupes attīstībai. Darva no šīs problēmas palīdz izvairīties.

Trupe

Trupi izraisa sēnītes, kurām nepieciešams mitrums un pieejama organiskā vide.

Priežu darva darbojas divos virzienos: tā samazina koksnes mitruma līmeni un satur fenoliskos savienojumus – vielas, kurām piemīt dabiskas antiseptiskas īpašības. Šie savienojumi kavē trupes sēņu attīstību.

Mazāk mitruma un nelabvēlīga vide nozīmē, ka trupes veidošanās risks ievērojami samazinās.

Pelējums

Tie paši fenoliskie un skābie savienojumi, kas kavē trupes attīstību, palīdz arī ierobežot pelējuma un citu virsmas mikroorganismu veidošanos.

Pelējumam nepieciešama mitra vide. Elpojoša, ūdeni atgrūdoša un viegli antiseptiska virsma tam nav piemērota.

Ķirmji un citi kaitēkļi

Priežu darvas izteikti sveķainā struktūra padara apstrādāto koksni mazāk pievilcīgu ķirmjiem un citiem koksni bojājošiem kukaiņiem.

Darva nav insekticīds, un to nevajadzētu izmantot kā kaitēkļu iznīcināšanas līdzekli. Tomēr sveķiem bagātā, antiseptiskā virsma palīdz atturēt kaitēkļus no iemitināšanās neapstrādātā koksnē.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc priežu sveķi un darva gadsimtiem ilgi izmantoti kuģu korpusu, darbarīku kātu un citu koka izstrādājumu aizsardzībai.

Elastīga aizsardzība

Darva veido ļoti elastīgu pārklājumu. Tā dziļi iesūcas koksnē, neplaisā un “kustas” kopā ar koksni sezonālo temperatūras un mitruma svārstību ietekmē.

Tā nelobās un neplaisā kā daudzas sintētiskās krāsas. Tāpēc arī uzturēšana ir daudz vienkāršāka – nav nepieciešams noņemt veco pārklājumu pirms pārkrāsošanas. Virsmu notīra un uzklāj jaunu darvas kārtu.

Kādu produktu izvēlēties?

Tīra priežu darva (Furutjära)

Tradicionālā zviedru priežu darva tās tīrākajā veidā. Tā ir klasiskā izvēle koka jumtiem un fasādēm, kā arī pamats dažādu maisījumu pagatavošanai.

Lietojot tīrā veidā, tā nodrošina autentisku rezultātu, taču prasa vairāk pieredzes uzklāšanā. To nepieciešams uzsildīt pirms uzklāšanas, un tā žūst no vairākām dienām līdz pat nedēļām atkarībā no laikapstākļiem.

Darvas eļļa (Tjärolja 20/80)

Priežu darvas un auksti spiestas lineļļas maisījums.

Lineļļa uzlabo iesūkšanos koksnē, savukārt darva darbojas kā dabīgs antiseptiķis. Šo abu sastāvdaļu kombinācija nodrošina ilgstošu aizsardzību pret mitrumu, pelējumu, trupi un kaitēkļiem.

Piemērota fasādēm, terasēm, žogiem, dārza mēbelēm un jumtiem.

Darvas krāsas (Roslagsmahogny un Silvertjära Altan)

Šo produktu sastāvā papildus darvai ir auksti spiesta lineļļa, balzama terpentīns un dabīgie minerālpigmenti.

Rezultāts ir dekoratīvs pārklājums, kas vienlaikus aizsargā koksni un saglabā redzamu tās tekstūru.

Pieejami melnā, sarkanbrūnā un sudrabpelēkā tonī.

Balzama terpentīns

Dabīgs priežu sveķu šķīdinātājs, ko izmanto darvas eļļu un darvas krāsu atšķaidīšanai, lai panāktu dziļāku uzsūkšanos koksnē un paātrinātu žūšanas procesu.

Kur priežu darva ir vispiemērotākā?

Priežu darvas produkti vislabāk ir piemēroti ārdarbos, lai nodrošinātu dabīgu aizsardzību dažādām koka konstrukcijām:

• koka fasādēm;
• koka jumtiem;
• terasēm un laipām;
• žogiem un žogu stabiem;
• dārza mēbelēm;
• vasarnīcām un citām laikapstākļiem pakļautām koka konstrukcijām.

Svarīgi atcerēties, ka darvai nepieciešama neapstrādāta vai iepriekš ar darvu apstrādāta koksne. Tā nevar iesūkties virsmā, kas jau pārklāta ar modernām plēvveida krāsām vai lakām.

Daži padomi darvas produktu uzklāšanai

Tā kā šie ir pilnībā dabīgi produkti bez ķīmiskiem žūšanas paātrinātājiem, tiem nepieciešams laiks.

Atkarībā no laikapstākļiem žūšana var ilgt no vienas līdz trim dienām vai pat ilgāk. Vislabāk darbus plānot siltā un sausā laikā – vēlā pavasarī vai vasarā.

Darvu ieteicams uzklāt ar otu. Tā ir pārāk bieza un viskoza efektīvai izsmidzināšanai.

Svaigai darvai ir raksturīga smarža. Tā pakāpeniski izzūd, taču daudziem tieši šī smarža asociējas ar pareizi koptu koksni.

Kāpēc priežu darvai joprojām uzticas?

Mūsdienu krāsām noteikti ir sava vieta. Tomēr priežu darva un mūsdienu pārklājumi pilda atšķirīgus uzdevumus.

Daudzas sintētiskās krāsas veido aizsargplēvi, kas norobežo koksni no apkārtējās vides. Savukārt priežu darva dziļi iesūcas koksnes porās, to stiprinot no iekšpuses – tā atgrūž ūdeni, kavē trupes un pelējuma attīstību, palīdz pasargāt no kaitēkļiem un saglabā elastību visos gadalaikos.

Šī pieeja ir palīdzējusi saglabāt Skandināvijas un Baltijas koka ēkas vairāk nekā gadsimtu. Un tā turpina darboties arī šodien.